Ak jā, esmu atgriezusies - kāda nelaime. 🙄

Es zogu vārdus

Es vnk raudu. Šodien divas mīļākās grupas ir LV. ko es? Es sēžu pie kompja mājās

Pls kill me

Atsitīšu galvu pret spilvenu un centīšos aizmirst šo dienu + kādu nedēļu neiešu internetā.

Pilns ar nodevējiem.

Es pārgriezu ar konču mēli 🙄

Sāku saprast, ka nekontaktēties ar cilvēkiem un neatrasties viņu sabiedrībā ir diezgan cool, man sāk patikt.

Es it kā eksistēju, bet tajā pašā laikā nē.

Viss sāk palikt vienaldzīgs un nevajadzīgs

Visi perecās, ir attiecībās, rada bērnus. Tikmēr es stāvu pie atvilktnes un nevaru vienādas zeķes atrast. 🤦‍♀️

Interesanti ir noskatīties uz to kā visi tevi pamet un tad saproti, ka viss kas tev vienmēr būs - esi tu pats.

Kāpēc man riebjas attiecības? - Jo tās atņem draugus.

Čaļiem, kas ir pālī, neinteresē meitenes seja, ierauga - dirsu, krūtis un aiziet.

Dažreiz parādās domas atgriezties pie tā kas bija, bet kad sāku sarunu par to, tad saprotu, ka nav jēgas, ka tas tikai atkal graus mani.

Tas kas viegli iegūstams un citiem pārbaudīts, tak ir foršāks nekā, tas pie kā citi nav tikuši un grūti iegūt. 😂

Tu esi tas, kas izvēlās savu ceļu. Apkārtējie var tikai ietekmēt, bet pēdējais vārds par sevi, pieder TEV.