Lai ikviens, kas spēj, mācās vajāšanu un kārdinājumu laikā domāt tā: pasaule, velns, nāve un visas nelaimes nav nekas cits kā Dieva kaplis un dārznieka nazis.

Dievs ir tāds Meistars, kuram ir šī prasme - darīt tā, lai viss, kam vajadzētu mums kaitēt un likt šķēršļus, galu galā tomēr nāktu mums tikai par labu un būtu veicinošs.

Kristība nevienu nepadara par valdnieku vai pavalstnieku, laulātu vīru vai ko citu, bet dara cilvēku par kristieti.

Kristus vārdā un spēkā esmu saņēmis absolūciju un esmu atraisīts no saviem grēkiem.

Dievs ir tāds Meistars, kas ar vienu Savu vārdu spēj radīt visu no nekā, arvien izveidodams kaut ko veselu un pilnīgu.

Kristietis caur Dieva vārdu un Garu piedzimst no jauna un kļūst par jaunu cilvēku pašos sirds dziļumos.

Kas ir pareizi izaudzis, tas pats no sevis dara visu, kas jādara, un dzīvo tā, kā ir jādzīvo.

Dievs ir radījis pasauli tādā veidā, ka ir cilvēkiem pavēlējis un devis varu miesīgi valdīt pār lopiem, putniem un zivīm, tāpat arī uzturēt savu namu, audzināt bērnus, kopt tīrumus, valdīt pār zemi un ļaudīm utt.

Tā ir paša Dieva valdīšana, kad ļaudis tiek kristīti, kad tiek sludināts Evaņģēlijs, sniegts Sakraments, tiek mierinātas un stiprinātas biklas, noskumušas sirdsapziņas.

Tie, kuriem nav ticības, visu dara ar smagu sirdi un nekad nespēj būt priecīgi, nedz pārliecināti, ka viņu darbi ir Dievam tīkami. Tādēļ arī viss, ko tie dara, ir veltīgi darīts.

Kristus saka, ka labi ir tikai tie augļi, kurus nes cilvēki, kas ir un paliek Viņā. Šāda cilvēka darbi un dzīve ir saucama par labiem augļiem, kaut arī tās būtu vēl necilākas lietas par zemnieka kalpa darbu, kad tas piekrauj un izved mēslu ratus.

Te neko nelīdzēs tava niknā brēkšana, ka tev notiekot netaisnība, nedz arī aizbildināšanās ar to, ka tu šīs lietas neesi zinājis. Kristus tev sacīs: kādēļ tu neuzklausīji Manu vārdu, kurā Es tev to visu jau iepriekš sacīju un tevi brīdināju.

Mums ir jāmācās darbus uzlūkot ne tā, kā govs skatās uz vārtiem, bet gan redzēt, no kādas sirds un personas tie nāk.

Kristīga dzīve, kas paliek ticībā, ir vieni vienīgi labi, vērtīgi augļi, tādi augļi, kuri nepaliek tikai uz zemes un nebeidzas šeit, bet paliek ar mums mūžīgi debesīs, lai kādi un cik necili būtu mūsu darbi.

Mēs nevaram turēties kopā ar pāvesta sekotāju pulku, pārkristītājiem un citiem novirzieniem, tāpat viņi nevar turēties kopā ar mums, jo mēs esam tik pat atšķirīgi kā ziema un vasara.

Nav iespējams grēkot vēl smagāk un dziļāk, kā - atkrītot no ticības un necenšoties pie tās atgriezties.

Kristieši cieš neilgu laiku un drīz tiek no šīm ciešanām izrauti, un pat tad, ja viņiem nāktos pārvērsties pelnos, tie netiktu sadedzināti, bet tikai šķīstīti savu ciešanu ugunī.

Lūgšana ir ticības darbs, kuru nespēj darīt neviens cits, tikai kristietis. Kristieši lūdz nevis paši savā, bet Dieva Dēla vārdā, uz ko viņi ir kristīti.

Tādēļ jau Dievs ir licis mums dzīvot visiem kopā, lai mēs cits citam kalpotu un palīdzētu. Dievam nekas no mums nav vajadzīgs, un Viņš neko nepavēl Savā labā; tas, ko Viņš pavēl, ir ļoti vajadzīgs mums pašiem.