Austiņās "Guarda che luna, guarda che mare", rociņā Guinness pinte un pēc 2 nedēļu blandīšanās apkārt pa Eiropu ar mugursomu plecos, esmu gatava atgriezties mājās.
Saelpojos okeāna gaisu Portugālē un centīšos izturēt atlikušo LV ziemu.
Rīgas Motormuzejs ir kaut kas! Labi,ka paņēmām gidi. Sabīne (gide) tik interesanti visu stāstīja,ka es būtu gatava vēl iet trīs reizes uz viņas vadītajām ekskursijām. Izcila gide - katram auto deva vēsturisko kontekstu.
Es nezinu vai ir iespējams pierast pie mainīgajiem Īrijas laika apstākļiem. Kad spīd saule, eju pastaigāties, pārējā laikā skatos "Line of duty" un ēdu čipšus.
Es nezinu,kas ir trakāk -īrēt dzīvokli un dzīvot zem saimnieces radiem vai dzīvot blakus alkoholiķiem? Man ir bijuši abi varianti un zinu tikai,ka ne ar vieniem,ne otriem nav jēgas atkārtoti runāt,jo tas entitlement ir milzīgs.
Turpinu manifestēt lauku māju meža vidū 🪄
Nekas tā nepalīdz sākt mantu šķirošanu kā skaļi kaimiņi un vēlme pamest valsti. Žēl,ka LV tāda brick-a-brack andele nav populāra - nezinu no kurienes man ir tik daudz štruntiņi, galdauti un vāzes. Nu labi,par galdautiem un vāzēm es zinu - man kādreiz bija liels,skaists galds.
Braucu uz darbiņu. Troļuka šoferis fonā uzlicis podkāstu par "world of warcraft". Ceļā uz Sarkandaugavu parasti ir krievu popsa vai krievu propaganda, tāpēc jūs varat saprast manu pārsteigumu un prieku.