Kura no Ķergalvja būvētajām ēkām jums šķiet visiespaidīgākā? Visbiežāk min mūsdienu Mākslas akadēmijas ēku. Skaistā neogotikas stilā celtā sākotnēji komercskolas ēka ir viens no izcilākajiem arhitekta V. Bokslafa darbiem. Izvēlētajam vizuālajam tēlam vajadzēja uzsvērt Rīgas

"Lielākā daļa Rīgas namu 20. gs. sākumā tapa pēc latviešu arhitektu projektiem, par latviešu naudu un ar latviešu amatnieku rokām", raksta Jānis Šiliņš grāmatā "Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856-1936) un viņa darbi".

Vakar Mazajā ģildē Vēstures biedrība atvēra Jāņa Šiliņa grāmatu "Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856-1936) un viņa darbi", kas aizpilda robu latviešu būvniecības vēsturē, gan ceļ nacionālo pašapziņu. Izlasiet!

Kāpēc tik daudz uzņēmīgu latviešu 19./20. gadsimta mijā izvēlējās tieši būvniecību? Kā veidojās un kas finansēja tā laika latviešu biedrošanos un apbrīnojamo spēju organizēties, lai veicinātu latviešu izglītību, kultūru un savstarpēju atbalstu? Jānis Šiliņš Latvijas Radio

Aicinām piedalīties aptaujā  “Gada vēsturnieks 2025”! Iespējams, tieši jūsu balsis izšķirs rezultātu. Pieteikumus nominācijai var iesūtīt līdz 2026. gada 5. martam biedrības mājaslapā: vesturesbiedriba.lv

Aicinām pieteikt kandidātus nominācijai Gada vēsturnieks 2025! To var izdarīt, aizpildot anketu biedrības mājaslapā vesturesbiedriba.lv. Izvērtējot aptaujas rezultātus, neņemsim vērā balsis par biedrības valdes locekļiem.

Aicinām aktīvi piedalīties, pieteikt pretendentus nominācijai "Gada vēsturnieks 2025", ja vēl to neesat izdarījuši, un paust arī savu viedokli par, Jūsuprāt, spilgtiem, svarīgiem notikumiem vēstures nozarē pagājušajā gadā: lsm.lv/raksts/dzive-s…

Ieskaties! Andrejs Pebo stāsta par savu vecvectēvu Krišjāni Ķergalvi un kāpēc par viņu jāzina katram rīdziniekam. Starpcitu, šis dižais vīrs 10 gadus bija arī Rīgas domnieks un savās pirmajās vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu. youtube.com/watch?v=ka7RUf…

Grāmatu par Krišjāņa Ķergalvja dzīvi un darbiem papildina viņa būvēto namu karte! 📖🏦 Lasot par to, kā un cik īsā laikā varēja uzbūvēt tik daudz skaistu ēku, pastaiga pa Rīgas ielām izvērtīsies interesantā piedzīvojumā. Tas liks mūsu galvaspilsētu un tās vēsturi aplūkot no

Neizsakāms prieks dzīvot vienā no šī izcilā latvieša celtajiem namiem. Paldies Ķergalvja mantiniekiem par grāmatu! Fantastiskas atklāsmes.

Jau pēc nepilnas nedēļas godināsim jauno Gada vēsturnieku par sasniegumiem 2025. gadā! Laiks: pirmdien, 9. marts, pulksten 18.00. Vieta: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Rīgas pils, otrais stāvs. Programma: svinīgas runas, sarunas, balvas pasniegšana un, kā parasti, lieliska

Šodien gosināsim Gada vēsturnieku 2025! Rīgas pilī, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās (2. stāvā, sekojiet norādēm) plkst. 18. Tiekamies! Būs interesanti. Neformālā daļa arī neizpaliks.

“Neviena valsts nevar pastāvēt bez vēstures. Vēsture dara mūs piederīgus nācijai. Tas, kā mēs atceramies sevi, ko atceramies un rakstām par sevi, veido mūs par nāciju,” tā vēsturnieks Aivars Stranga, saņemot balvu “Gada vēsturnieks 2025”. Apsveicam un apbrīnojam profesora

Vēsturnieki ir nāciju veidotāji - bez vēstures dziļums trūkst kā valstij, tā arī tiesībām. Suminājumi Vēstures biedrība 2025.gada Vēsturniekam Aivaram Strangam un prieks, ka pamatīgā grāmata pamanīta un novērtēta. Atskaites punkts jautājumos par 1939.-1940.gadu,

Pirmā pasaules kara priekšvakarā lielākā etniskā namīpašnieku grupa Rīgā bija latvieši. Arī būvuzņēmumos un arhitektūrā latvieši sāka izkonkurēt vāciešus. Kā tas bija iespējams? Vēsturnieks Jānis Šiliņš: “Tas bija apbrīnojamas, nepieredzētas enerģijas laikmets, ko raksturoja

Ieskats, kā sveicām Gada vēsturnieku 2025 Aivaru Strangu. Galerija pieejama te: vesturesbiedriba.lv/gallery/params…

Vērts izlasīt Edīte Brikmane 🇺🇦🇱🇻🇹🇼 sarunu ar vēsturnieku Jāni Šiliņu par to, ka īsti nezinām, kā tapa mūsu valsts – kādi cilvēki to veidoja, ko nozīmēja būt latvietim laikā, kad vēl tikai veidojas izpratne, kas ir nācija? Kāda nozīme bija biedrībām un kā tās varēja būvēt tādus namus,