Šonedēļ – skaists vārds, kas visādas nepareizības ļauj uztvert vieglāk un jautrāk un kam izloksnēs reģistrētas dažādas formas: atsprēkli/atsprākli, atsprākslis, atsprākliski, atsprākliskis, atsprāklu, atsprākļus, atsprēksliņ u. c.. Lai dodamies droši uz priekšu, ne atsprēkliņ!

Mūsu pētniece Anete Ozola Latvijas Radio 3 stāsta par to, uz kā balstās un caur ko bagātinās mūsu valoda, - par dialektiem un izloksnēm. klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-…

Mūsu kolēģe atkal lūdz jūsu palīdzību skaņu uztveres pētījumā. Ja latviešu valoda ir jūsu dzimtā valoda, aicinām jūs piedalīties aptaujā: ej.uz/5nos. Tā aizņems aptuveni 30 min; aptaujas laikā būs jānoklausās audioieraksti, tāpēc būs nepieciešamas austiņas.

Jaunajā "Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas" versijā iespējams dalīties ar šķirkli. To demonstrējam ar samērā jaunu, bet ļoti bieži lietotu vārdu. mlvv.tezaurs.lv/kovids via LU LaVI

Spilgtnis, kovids, čija – tie ir tikai daži no vārdiem, kas iekļauti jaunajā, nule publicētajā elektroniskās "Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcas" laidienā. Ar AI Lab gādību vārdnīca ieguvusi jaunu versiju – ikviens var dalīties ar šķirkli vai ziņot par kādu pamanītu kļūmi.

Vārds pastars patvēries mums labi zināmā vārdā pastarītis un vārdu savienojumā pastarā diena, taču ar savu sākotnējo nozīmi pēdējais mūsdienās to var dzirdēt reti, tāpēc tieši šo vārdu publicējam gada pastarās dienas priekšvakarā.

Aicinām piedalīties Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienas atceres konferencē “VALODAS REĢIONĀLIE VARIANTI”, kas notiks 2022. gada 22.–23. februārī tiešsaistē Zoom. Anketu un referātu tēzes lūdzam reģistrēt līdz 2022. gada 15. janvārim tiešsaistē lavi.lu.lv/konferences/.

Šonedēļ dalāmies ar vārdu, ko 1921. gadā ieteica Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisija. Šis vārds tika lietots gan ar nozīmi 'arods', 'uzņēmums', gan arī ar nozīmi, ko mūsdienās izsaka ar leksēmu "bizness". Ar laiku "rūpalu" izskauda no angļu valodas ienākušais vārds.

Tās ir īsas, garas, resnas, tievas, caurspīdīgas un matētas, bērniem tās noteikti jānogaršo, ja radusies izdevība. Bez tām neiztikt ne dzejoļos, ne romānos. Tās ir kā neatņemamas ziemas sabiedrotās it visos tās nedarbos. 17. gs. tekstos tās sauktas par ledus tapām. Kas tās ir?

Meteņu nedēļā, kad var sākt gavēni jeb gaļu mest nost, kad ziema sāk griezt mums muguru un pavasaris tālumā sveicina, rādām vārdu, ko pazina un lietoja jau senos laikos.

❓Vai zini, kā latvietis darina vietvārdus? To sižetu ciklā #VaiZini atklāj Latvijas Universitāte Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa, uzsverot, ka Latvija ir viena no vietvārdiem bagātākajām valstīm pasaulē. klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-…

Šonedēļ izvēlējāmies gandrīz politiski iekrāsotu vārdu, ko vietnē apvidvardu.lu.lv iesūtījis brīnišķīgs apvidvārdu zinātājs un reģistrētājs Niklāvs Adats. Lai aprimst visi rīpelētāji un lai viņu mēles sastingst savās pavēlēs!