Bet 23. augustā vienošanās notiek. Tad sāk domāt, ka varbūt nemaz tik slikta tā nav — Vācija neuzbruks Krievijai, PSRS neuzbruks Vācijai, mums ir neuzbrukšanas līgums ar Vāciju un ar PSRS. Visi viens otram neuzbruks. Tā ka vienai ilūzijai seko nākamā. 2/5

No otras puses, es neņemos tik briesmīgi to nosodīt, jo, pat ja Munters, pienākot 23. augustam, secina, es esmu idiots, — ko darītu jūs? Ir noslēgta vienošanās jums aiz muguras. Jūs esat nonācis krievu ietekmes sfērā. Ko tagad darīt?! 3/5

Dažreiz, lai aprakstītu šausmīgo stāvokli, kurā mēs nonācām, der tāds vārds kā «bezizeja», pilnīga bezizeja. Ko jūs varat izdarīt, ja divas lielvalstis par jums vienojas, Anglija un Francija ir tālu. Ko darīt? Ko līdzētu kliegšana — krievi pateiktu, ka tas viss ir izdomājums. 4/5

Tāpēc, jo vecāks kļūstu, jo spēcīgākas manī ir pārdzīvojuma sajūtas par to, kādā bezizejā Latvija [1939. gada augustā] atradās. Latvija, kura bija mierīga, kārtīga, sakopta valsts, kura nevienam ar pirkstu nebija pāri nodarījusi un par to pat nedomāja." 5/5

"Bezvalsts nācijai neatkarība patiešām bija nesalīdzināmi būtiskāka nekā etniska tīrība." "Domuzīmē" lasāmajā Mikolas Rjabčuka esejā "Labējo maršs" - par ukraiņu nacionālismu. Nepalaidiet garām; ir vērts.

Lasītājas atsūtīts foto: Igora Šelegovska debiju prozā žurnāla 3. numurā iepazīst arī lasītāju mīluļi.

Vasaras izskaņā klāt "Domuzīmes" ceturtais numurs!

Lasiet Ingmāras Balodes interviju ar rakstnieci Taņu Maļarčuku ir.lv/rubrika/interv…

"Domuzīmes" Dzejas balvai izvirzīti 5 dzejas krājumi: Māra Salēja “Atsevišķa gaisma” (Pētergailis), Jāņa Tomaša “Maigajā cietumā” (Pētergailis), Kirila Ēča “Te nu ir tā vasariņa” (Neputns), Arta Ostupa “Patiesība” (Neputns), Liepas Rūces “Zemākās virsotnes" (Latvijas Mediji).

Piekto reizi žurnāls "Domuzīme" pasniegs savu Dzejas balvu kādam no 2024.-25.g. klajā laista latviešu oriģināldzejas krājuma autoriem! Atbalsta Hotel Bergs Riga Valmiermuižas alus

Oto Hūna (1764-1832) vārds nav aizmirsts. Pirmais Baltijas provincēs un visā Krievijas impērijā sāka baku potēšanu. Maskavā izdomāja sava veida "sausās zupas" paveidu - maizes krāsnī kaltēja skābētus kāpostus, lai armijai tie būtu pārvadājami. Lasiet Pētera Bankovska recenziju!

1989. gada 3. septembrī Vides aizsardzības klubs organizēja aizlūgumu par Baltijas jūru, kurā piedalījās ap 300 000 cilvēku. Pie Baltijas jūras rokās sadevās tūkstošiem cilvēku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas. Lūgšana pie jūras ir vecākā vides akcija Latvijā

“Raksturīgi, ka ikdienā mums visapkārt ir terminoloģija: sadzīvē, medijos, lielveikalos, izklaidē, tehnoloģiju sfērā. Ap 40 miljoniem jēdzienu būtu vajadzīgi termini. Tas ir neaptverams lielums - vidējais valodas lietotājs izmanto ap 10 000, bet atpazīst varbūt 100 000 vārdu."

MĀRIS SALĒJS ir viens no "Domuzīmes" Dzejas balvas 5 nominantiem. Ingmāra Balode par viņa krājumu “Atsevišķa gaisma” - "Nāk prātā vārds poļu valodā: ‘blask’. Spozme, mirdzums, atspīdums; arī kas lielisks, izdevies. Poētiska precizitāte, līdzpārdzīvojuma iespēja līdz mirdzumam."

Liepas Rūces krājums "Zemākās virsotnes" pārsteidz ar briedumu un spēju izteikt savas domas un iedomas visumā lakoniskiem valodas līdzekļiem. Patīkama ir autores nopietnība, savukārt atklātums netiecas būt šokējošs. Uzrakstītajam cauri vijas jaunas dzīves pieredzes pieņemšana.

KIRILS ĒCIS. NOMINĒTS "DOMUZĪMES" DZEJAS BALVAI 2025. "Krājums "Te nu ir tā vasariņa" atstāj siltu, draudzīgu un spilgti krāsainu iespaidu. Kirils no augļu maisiem velk ārā pieredzes, paša un svešas, reducē, koncentrē, pilda ar bērnības, pusaudzības un jauneklības enerģiju."

Vari paspēt palasīt arī šādā ainavā, ja celies 5.30 un paspēj darbdienu līdz 15:30. Spēcīgi teksti labā valodā lieliski pagriež prātu septembrup. Žurnāls Domuzīme

19. septembrī aprit 140 gadi, kopš Jānis Misiņš saņēma gubernatora atļauju bibliotēkas atvēršanai "Krācēs" (ar 782 grāmatām). Misiņam tad ir 23 gadi. Lasiet "Domuzīmē" Guntas Jaunmuktānes rakstu par slaveno grāmatnieku! Attēlos: Misiņš ar sievu Annu un pirmā M.bibliotēkas ēka.

JĀNIS TOMAŠS. NOMINĒTS "DOMUZĪMES" DZEJAS BALVAI 2025. „Maigajā cietumā” paradoksu poētika nav sirreālistiski pašmērķīga vai liriski vērojoša.Šis raupji tēstais skaistums ir asprātīgs, mierina arī tad, ja plaukstu maigajā cietumā attopies mākoņos kā gūstā.