Čūskas meta ķīļrakstainas ādas. Es dažas noķēru un pielaikoju. Neviena nederēja. Sapnī?

Es nespēju ticēt dievam, kuru esmu redzējis.

Retu reizi ieskatoties diskusijās zem vakcinēšanās rakstiem, secinu, ka uz zemeslodes drīz dzīvos tikai ar savu galvu domājošie pastalnieki, kuriem sapotētie auni vairs netraucēs lustīgi dancot.

Novērojums - antivakseru vai antivakseru idejām tuvu stāvošu indivīdu ierakstos un komentāros dominējošie vietniekvārdi ir “es” un “man”.

Izrādās, visas Elīnas Garančas dziedātās ārijas tagad ir cenzētas, un plēst jokus par ādas krāsu uz operas skatuves arī neatļauj. Ak, traģiskais mecosoprāna liktenis…